MEDĪBAS AR UNIVERSĀLO MEDĪBU SUNI

Semināru vadīja lektors Vitautas Tomašunas (Lietuva) un divi pieaicinātie mednieki ar sviem suņiem - divus gadu vecu kurchāru un nobriedušu drathāru.

Teorijas daļā lektors pieskārās gan šķirņu izcelsmei, gan universālā medību suņa izveides idejai un nozīmei. 

Runājot par pavasara un rudens pārbaužu noteikumiem, Tomašunas izklāstija gan dažu tuvējo Eiropas valstu galvenās eksāmenu atšķirības, gan plaši pastāstīja par Lietuvā pieņemtajiem Polijas lauka pārbaužu noteikumiem. http://ru.drahthaar.lt/nature/pravila/

Jāpiebilst, ka Latvijas Medību suņu klubs šobrīd izstrādā CACT un CACIT noteikumus, kas Latvijā tik pieņemti līdz rudens pārbaužu laikam. Kā arī tiek gatavoti Rudens kompleksā eksāmena noteikumi. 

 

Praktiskajā dāļā tika demonstrēta meklēšana laukā, fazāna rādīšana (pointēšana) un pienešana. Diemžēl, vides apstākļi; nopļauts laiks un biezs krūmājs ar augstu zāli lauka malā radīja iespēju sunim fazānu saķert. Tā kā meklēšanas demonstrācijā iztrūka šāviens. 

Laukā tika demonstrēta arī truša meklēšana un pienešana no vilkšanas (volok (krieviski))

Uz ūdens Lietuvas mednieku suņi rādīja pīles pienešanu no dziļā ūdens un meklēšanu niedrēs. 


Slokas pavasarī

 

Liepājas pusē, piejūras mežos pēdējo trīs gadu laikā regulāri novērotas slokas. Arī šogad, pilsētas teritorijā, Dienvidrietumu rajonā tās lielākā skaitā redzētas decembra beigās, janvāra sākumā. Acīmredzot, neaizsalušās peļķes mežā pievilināja šeit ziemojošos putnus. Mājas lapā latvijas.daba.lv rakstīts, ka pie mums ziemo slokas no Krievijas. Kad kļuva aukstāks, viņas devās citur. Šobrīd putni ir novērojami pie pilsētas dienvidu un ziemeļu robežas (austrumos Liepāju norobežo ezers, bet rietumos - jūra). Slokas jau sadalījušās pa pāriem un tagad mitinās mežmalās, kur barojas ar miegainajiem tārpeļiem, kas tik tikko izlīduši no zemes :)

Kā norāda pieredzējuši putnu suņu saimnieki, pavasarī slokas traucēt uz zemes nevar, jo tās gatavojas radīt pēcnācējus. uz zemes uzturas mātītes, kuras vij ligzdas. Ja redzat, ka sloka paceļas un pēc kāda laika nolaižas kādā konkrētā vietā, tai ejiet ar līkumu, jo tur ir ligzda. saudzēt jauno paaudzi ir visu mednieku un dabas mīļotāju interesēs. Paies vasara, putnēni izaugs un jau rudenī mežā varēs medīt pieaugušās slokas. Rudenī tās atrast ir grūtāk, ziemā to mūsu pusē ir pavisam nedaudz, tomēr tā lieta ir interesanta un katram putnu suni sola jaunu pieredzi.


Sloka ziemas mežā

Ambera un pīles

LAUKA PĀRBAUDES 2012

Lauka pārbaudēs Latvijā, Piņķos, kur tiesnešu komisiju vadīja pieredzējis tiesnesis Jevgēnijs Cirkins no Lietuvas, tiesāja jelena Štrekkere (LMSK), stažējās Sanita Vjatere un asistēja Andrejs Bakulenko, Arčibalds (ARGAS) ieņēma 2 vietu un ieguva 2ās pakāpes diplomu (86/100). Ambera, jeb Snorke ierindojās 3 vietā ar 83/100 punktiem un arī 2ās pakāpes diplomu. 

MILZĪGS paldies Latvijas Medību suņu klubam http://latviangundogs.org/ par lieliski organizētu pasākumu. Vienīgais, ko varēja vēlēties labāku, bija vēja virziens. Tas būtu pārsvarā šķērsām laukam, bet, par cik teritorija bija plaša, pietika vietas arī iskraidīt pakaļ vēja pūsmām. Lauks bija plats, putni izsēdināti plaši un pat tas, ka netikām uz izlozi un automatiski ierindojāmies pēdējā kārtā,  netraucēja veikt eksāmenu. Ieprējkšējā gada pieredze nedaudz biedēja - suns gāja pa iepriekšējo pretendentu pēdām... Šogad arī tas netraucēja. Tikai "vadātāja", proti, mans pieredzes trūkums bija par iemeslu tam, ka suņi nesaņēma 1 pakāpes diplomus.... bet tas ir stimuls augt!

Vairāk bildes ŠEIT!

Medības, mācības, pasākumi

Aug jaunie fazāniņi lauka mācībām!!!

Ambera "Snorke" sāk mācības!

Sestdien, 12.maijā, "Kaļķī", Kalnciema apkaimē notika šogad pirmās putnu suņu mācības, ko rīkoja mednieku klubs "Upītis". Instruktori: Andrejs Bakulenko un Svetlana Ļemeševska.

Piedalījās seteri, labradori, zeltainie retriveri, springerspanieli un mana veimāriete.

Amberai veicās lieliski! Savā pirmajā meklējumā viņa, protams, neko nesaprata, bet jau trešajā ceturtajā reizē sāka meklēt pareizi - ātri, plaši un ar augšējo ožu!

Pirmā tikšanās ar paipalu beidzās ar kampienu, kas, protams, nav pareizi un tika tūlīt pat pārtraukts. Par laimi, putns necieta un mani iepriecina, ka Snorkei nav tieksme viņu nokost, bet tikai notvert! Ne visi suņi ir tik saudzīgi! Pēc otrā kampiena sekoja mācība - suns sēdēja, putnu turēju pie deguma un piekodināju "Mans", pastiprinot ar nelielu apraušanu, ja tomēr gribēja kampt. Beidzās viss ar to, ka suns nogūlās un novērsās, atzīstot, ka tas ir mans. Pēdējos piegājienos vairs nemēģināja saķert paipalu, bet gan tikai rādīja. Cerams, ka nākamajās reizēs izdosies sadabūt fazānu, jo paipala tomēr nav īsti piemērota - pārāk tuvu pielaiž suni!

Kopumā esmu ļoti apmierināta ar mācībām un noteikti turpināsim, lai septembrī varētu piedalīties pārbaudēs!

 

INFORMĀCIJA PAR SEPTEMBRA LAUKA PĀRBAUDĒM UN KOMPLEKSO EKSĀMENU SEKOS!

 

 

DII - otrās pakāpes diploms 2011.gads

Lauka pārbaudēs 2011.gada 16.oktobrī Saldū Arčibalds ieguva 2.pakāpes diplomu, līdz ar tokļūstot par darba suni un apliecinot savas darba spējas. 

Mācības Saldū

Satikāmies Saldū ar pārējiewm mācibu dalībniekiem:vižlām un kokerspanieliem un devāmies pļavās ārpus pilsētas. Kamēr suņi nokārtojās, iepazinās, ietusēja, saimnieki runājās, Svetlana sakārtoja putnus pirmajai meklēšanai. 
Divas paipalas un balodis tika salikti zālē. Viena paipala palika būrītī, balodis un otra paipala tika piesieti ar striķi pie garām rīkstītēm.  Zālē kustoņi paši noslēpās. Jāsaka, ka balodis bija no audzētavas un kaut kā nedomāja par to, ka varētu lidot prom, vai ko.... Tomēr mācībām, kā pēcāk izrādījās, tas diži netraucēja.
Putnus salika pļava diezgan lielā atstatumā vienu no otrs. Pirmajā piegājienā bija uzdevums atrast vienu un pēc tam uzreiz doties nost no lauka. 
Izejot laukā suni jāvada atspoles režīmā perpendikulāri cilvēka ceļam (pret vēju). Cilvēks iet, bet suns pārmeklē lauku, skrienot turp šurp. Pie kam amplitūda var būt līdz 40-50 metriem uz abām pusēm no cilvēka maršruta. Lauku labāk pārmeklēt auļos. Tādēļ, ja suns īpaši nesteidzas, vajag viņu iedrošināt, paskubināt. Eksāmenā vērtē arīo meklēšanas stilu! Tiem, kuriem suņi mēģināja skriet pa taisno, instruktore ieteica atgriezt suni pie sevis un likt izpildīt meklēšanu pareizi - no vienas puses uz otru, lai arī smarža jau tika notverta. "Jums ir jāstrādā komandā un sunim jāsaprot, ka arī tik satraucošā brīdī ir jāklausa saimnieks!" - tā sacīja gan Svetlana Ļemeševska, gan Kristīne Līdaka, kura jau ir pieredzējusi komandas darbā - sportā. 

Citiem suņiem ir tieksme sagrābt putnu. Šādā gadījumā tika ieteikts sekot līdzi brīdim, kad suns tuvojas putnam un censties mierīgā balsī viņu apturēt, apstādināt un tikko suns sastingst, pat ja bez pareizās rādīšanas pozas, slavēt. Un tad suni noguldīt, vai nosēdināt, lai jūs varat tuvoties un viņš putnam neuzbruktu.

Otrajā piegājienā jau meklējām divus putnus. 

Bija arī trešais piegājiens, pēc kura sākās panākumu un līmeņa apspriešana. Izrādījās, ka vairāki suņi ir labi sagatvoti. Tomēr visi nācām pie secinājuma, ka mācības, tā dēvētājā field trial jāturpina.

 

 

Putnu medību sezona atklāta

Divas dienas turpinājām mācības ar balodi. Ideju pasmēlos globālajā sociālajā tīklā Facebook. paldies par to veimāriešu īpašniekiem satur pasaulē!

Tātad, novietojām balodi lauka galā, piesietu 3 metrus garā striķī. Putnu lika manam puikam ne pārāk tuvs cilvēks. Tas ir būtiski, lai sunim nebūtu tieksme iet pa pēdām. Mednieks laukā iegāja no pretējā gala (rēķinoties, ka mēs nāksim pret vēju), novietoja putnu un aizgāja atpakaļ pa savām pēdām.

Bija karstas dienas vakars. Sinoptiķi nesola vairs tādu karstumu, bet 27.augustā bija ap 29 grādiem... Suns gan bija ar mieru strādāt. Labi meklēja, gāja „atspolē” kā kārtīgam putnu sunim pienākas. Tomēr baigās nokļūdījās un neparādīja putnu – nenostājās putnu sunim raksturīgajā stingajā pozā. Atsaucu, sūtīju vēlreiz, ar komandu „Rādi”. Tad viņš tomēr „parādīja”. Otrajā dienā strādājām citā, pavisam nepazīstamā vietā, nopļautā labības laukā. Putnu nolika mans vīrs, bet mēs imitējām aizbraukšanu. Iekāpām auto, teicām sunim „braucam staigāt” un paripinājām kādus simt metrus tālāk. Tomēr pēc uzvedības bija skaidrs, ka viņš nojauš, kur atrodas putns. Tomēr meklēja pareizi, atrada un jau bija gatavs ķert putnu, bet es viņu paspēju pēdējā brīdi paķert aiz garās darba siksnas un viņš nostājās „rādošajā” pozā.

No iepriekšējās pieredzes ar paipalām (arī piesietām), un pēdējā treniņā gūto mācību, redzu, ka mans pointers jau ir atkodis mūsu triku ar putnu stiķītī un neuzskata par vajadzīgu rādīt – tik un tā nekur netiks prom. Turpmākās mācības notiks tikai laukā, dabiskos apstākļos ar savvaļas putniem. Jo pastaigās pa Liepājas apkaimes mežiem, purviem un laukiem suns vienmēr uzrāda pareizi meklēšanas un rādīšanas stilu.

 

P.S. No audzētāja lienētos baložus otrās dienas vakarā atdevām sveikus un veselus. Pat visas spalvas palika nesaburzītas. 

 

 

 

"Jāņi" 2011"

Līgo brīvdienas pavadījām Bārtas apvidū, draugu mājās. Ne pārāk skaņi un trakoti, bet mīļi un jautri, par ko paldies nama saimniekiem. 
Jāņi katram ir savi un visiem tromēr nedaudz līdzīgi, tamdēļ neiegrimšu garos stāstos, bet salikšu ka labāk bildes :)  

 

Pēdējā viesošanās dienā, kopā ar mājas saimneiku izvedām suņus pļavās bukus meklēt.

"Mehāniskais zaķis" Liepājā

 

28.maijā, Pērkones pļavās notika pirmās mehāniskā zaķa keršanas sacensības Liepājā. Savu dalību bija pieteikuši vairāk kā 30 suņu no Liepājas, Rīgas un citām nedaudz tuvākām vietām. Dažādu iemeslu dēļ trasē izgāja 25 suņi, kuri skrēja 200 metrus garo distanci ar dažādiem panākumiem.

 

Plānots, ka rudenī Liepājā notiks otrais pasākums.

 

Video atrodams youtube.com, ar virsrakstu "kursings.liepaja".

 

Milzīgs paldies visiem dalībniekiem un atbalstītājiem, kuri natsaucās un palīdzēja organizēt pasākumu!
Paldies hendlerei un suņu instruktorei Kristīnei Balcerei par rūpīgo rezultātu pierakstīšanu, bet Ventspils fotogrāfei Ievai Kantmanei par tālā ceļa mērošanu un skrupulozō notikumu fiksēšanu savā vērīgajā kamerā :)


Visi foto te:  http://www.failiem.lv/list.php?i=dmnufy 

 

Radio day

Liepājā ir vairākas vietējās radiostacijas. To vidū viena no senākajām ir Rietumu Radio, kas tagad ir atdzimusi jaunā veidolā gan interjera, gan raidījumu klāsta ziņā. Viens no raidījumiem, kas noteikti ir aktuāls visiem suņu mīļiem un citu dzīvnieku īpašniekiem ir "Dod ķepu". Tas sācis darbu jau 2010.gadā un pie Ingara Gudermaņa jau ir viesojušies daudzi jo daudzu dzīvnieku īpašnieki. Vakar (2.03.2011.) tur bijām arī mēsar Arčibaldu!

Tā bija ļoti patīkamā atmosfrā pavadīta pustunda, kuras noslēgumā mūs apdāvināja ar jaukiem niekiem un pakļāva profesionāla fotogrāfa sesijai. Raidījumu "Dod ķepu!" par veimāriešiem un Argas aka Arčibaldu konkrēti var noklausīties arī internetāhttp://www.petnet.lv/sky/?dk2011.html.

 

 

Ziema ir!

Sen Latvijā nav bijusi tik sniegota ziema! Protams, tas nozīmē ievērojamas grūtības autobraucējiem, sētniekiem, ziemas dienestiem. Bet pārējiem?! Pārējiem, īpaši dažādiem trakajiem šādi sniega vāli patīk, pat ļoti!

Mēs ar` katru dienu staigājam, slēpojam, baudām sniega priekus.

 


Funday Dālderos...

...jau ir noticis un iespaidu mums ir pilna soma un divas mazas kabatiņas! No rīta Dālderos bija sapulcējušies apmēram 30 dažādu medību šķirņu suņi: veimārieši, kurchāri, drathāri, setteri, Latvijas dzinējsuņi un citi. Apbrīnojamā kārtā nebija nevienas vižlas. Taču brīnīties sanāca tikai neilgi, jo noskaidrojās, ka lielāka daļa rudensrudo mednieku bija devušies uz Saldozo audzētavas ģimenes saietu. Daži atkrita saimnieku nepamatotas nodarbinātības dēļ. Viņiem, redziet, bija jāstrādā!

Lai tur vai kā, pasākums bija izdevies. Suņi paguva pakomunicēt un piedalīties dažādos mācību pasākumos. Kucēniem tika ierīkota socializācijas trase, kur bija jāiepazīstas ar lietussargiem, grabošām skārdenēm un dīvainiem , dāmu drānās ietērptiem kokiem. Izturību un atbilstību šķirnes godam pārbaudīja arī ar šāvieniem. Bija paklausības paraugdemonstrējumi. Dzinējiem tika sarīkotās lielo meža cūku dzīšanas mācības aplokā, bet visi pārējie varēja iepazīties ar meža sivēniem, kuri tiek turēti no visām pusēm pieejamā drāšu žoga voljērā. Suņi no sirds izrējās!

lielākās bija Pitch&Go sacensības. Piedalījās gan kucēni, gan juniori, gan pieauguši suņi. Visiem gāja raibi – te aports no zobiem izslīd, te kājas paskrien garām saimniekam un pie labākās gribas nesanāk nobremzēt. Rezultāti noteikti tiks publiskoti Latvijas medību suņu kluba mājas lapā internetā http://www.latviangundogs.org/index.html

Arčibaldam šajās sacensībās smaidīja laimes māte un, neskatoties uz to, ka bijām tikai divas reizes trenējušies, ieguvām pirmo vietu. Dāvanā saņēmām kausu un „Divu suņu beķerejas” lieliskos aknu knēdeļus. Jāsaka, ka pavārs, kurš tos gatavojis, ir suņu virtuves burvis – tie knēdēļi izraisīja milzu ažiotāžu.

Pēcāk bija vēl vienas sacensības - piesaukšana uz ātrumu. Suni bija jānoliek uz starta un pašam jādodas apmēram 20-25 metru attālumā un tad, pēc komandas jāpiesauc suns. Skaidrs, ka galvenais uzdevums tika uzticēts sunim: gan palikt mierīgi, kamēr saimnieks aiziet, gan pēc tam skriet ko kājas nes, lai pēc iespējas ātrāk veiktu distanci. Labākie laiki svārstījās ap 5 minūtēm.  Piesaukšanā uz ātrumu Arč parādīja otro labāko rezultātu.

Dienas vidū visus (divkājus) gaidīja sen kārotais mielasts – tradicionālā „Dālderu” zupa un līdzpaņemtās delikateses. Kā jau pēc kārtīgas paēšanas, pēc pusdienām tauta sāka izklīst, jo dažiem bija mērojams samērā garš ceļš, piemēram, līdz Ogrei. Taču izturīgākie vēl palika, lai pamētātu putnu ķermenīšus nelielajā Dālderu dīķī, vai tuvējā pļaviņā. Daži veimārieši azartiski metās peldus, lai atstieptu baltpieres ķermenīti saimniekiem, taču citi, kam lietošanā tika lielo gauru spalvām klātie līķīši, atteicās strādāt. Aportu – ar kažokādu aptītu kociņu nesa, bet gauru nē. Iespējams, tam bija piemetusies kaut kāda „nepareiza” smaka.

Ar to arī Fun day Dālderos bija galā. Atvadījāmies, spiedām rokas un klanījām galvas: „Jā, mēs drīz tiksimies atkal! Ja ne šāda pasākumā, tad tuvākajā izstādē.”

Paldies organizētājiem! Paldies Irēnai Šuķei, kura mūs ar Argasu uzaicināja, jo mēs tak` neesam medību suņu kluba biedri! Bija ļoti labi visus satikt un izkustēties :) 

 

 


Nakts tests

NAKTS TESTĀ Argas ieguvis 74 punktus no 80!

Temperamenta nakts pārbaudes norisinājās 25.septembrī, Liepājā, Karostā. Organizēja Liepājas dzīvnieku audzētāju biedrība. Kopumā piedalījās ap 30 suņiem. Lielākais no sugas pārstāvjiem bija Vidusāzijas aitu suns, bet mazākais - Pomerānas špics. Pie kam šis "rūķītis" ieguva maksimālo punktu skaitu 80 no 80 !

Argas aka Arčibalds izgāja trasi drosmīgi, saņēma pirmās pakāpes diplomu un tiesnešu uzslavu par lielisko sniegumu savā pirmajā nakts trasē!

 

Nedaudz par to, kā biedē suņus

Saimnieki ar saviem četrkājainajiem biedriem bija sapulcējušies Liepājā, Karostā, Pulveža Brieža ielas galā. Trase bija ierīkota atpūtas vietas "Beberliņi" meža masīvā.

Sākas viss ar dalībnieku izlozi. Pirmie trasē devās suņi, kuri izgājuši aizsardzības apmācību, jo viņiem Nakts testa trases ierīkojums ir atšķirīgs - noslēgumā ieplānots arī uzbrukums saimniekam. Vairāk par "kodējiem" piedāvātajiem pārbaudījumiem neko nemācēšu teikt, jo mēs gājām otrajā, lielākajā grupā.

Sākumā nelielu skaitu dalībnieku ieved mežā un atstāj. Trasē iet pa vienam saimniekam ar suni. Pati tumsa jau dzīvniekus dara nedaudz tramīgus. Arčibalds, kā jau medību šķirnes suns, visu laiku ošņājās un vēroja apākrtni. Pirmais punkts bija virve takas malā ar follija strēmelītēm. Tad sekoja apmēram 1,2 m plats lāpu koridors. Tā izveidē tika izmantotas parastās dārza lāpas, kas gatavotas no bambusa. Nākamais bija celofāna tunelis. To veidoja lielas "stīpas", kas balstīja čaukstoša polietilēna pārklāju. Augstums apmēram 1m. Garums 3,5-4 m.

Vēl Nakts testa trasē bija balta auduma " karogi", kas pēkšņi pacēlās augstāk par cilvēka augumu, kustīgi putuplasta gabali, grabuļi, ko kratīja dīvainos paltrakos tērpies ekspertu palīgs, ragaviņas ar biedējošu lupatu veidojumu, kas pēkšņi šķērsoja taku tieši sunim priekšā. Skaļākais bija skārda spaiņu piramīdas sagrūšana, bet komiskākais pārbaudījums bija ēnu dejas, ko piedāvāja pašās trases beigās. Pēdējais priekšnesums man un Arčijam patika visvairāk.

Dziļi naktī bija apbalvošana un diplomu izsniegšana.

 

Liels paldies organizētājiem un jaukajām ekspertēm - Evitai Vītoliņai un Ļubai Voinovai ! Pasākums bija aizraujošs, interesants un labi sagatavots. Paldies un gaidām atkal Liepājā ar jaunām idejām:)

 


Beigta paipala un vēja ķeršana

Beigta paipala un vēja ķeršana

Man uzdāvināja beigtu paipalu. Nesuņiniekam un nemedniekam to droši vien nesaprast, bet arī "vakarnakt" mirusi paipala ir ļoti vērtīga dāvana. Īpaši, ja suns ir jauns un gatavojaties to apmācīt. Protams, beigta, atdzisusi paipala neder, lai iemācītu sunim atrast putnu, norādīt un pacelt. Līķīši nelido. Taču tāds spalvu kušķītis vēl smaržo un, to izmantojot var iemācīt sunim atrast nokritušo medījumu pļavā.

Kā viss notika...

Paļaujoties uz suņa smalko degunu, ņēmu un ieliku paipalu polietilēna maisiņā, liku soma. Suni mašīnā un uz pļavām prom. Kā riktīgs zvejnieku pilsētas iedzīvotājs zinu, ka vēju var noķert ar slapju pirkstu. Tā nu nospraudu vēja virzienu un nosēdināju savu veimārieti. Iedevu sunim noosties putnu, acis šim aiztaisīju un metu, ko jaudāju. Saku: "meklē" un rādu virzienus (esam jau sākuši mācieties pareizo cilpošanu). Arčibalds aizgāja pa labi, pa kreisi, pa labi... Notvēra smaržu un tad jau loki sašaurinājās un vienā brīdi - pa taisno pie putna. Un bez komandas paņēma un atnesa, apsēdās un iedeva! Protams, tas nav tikai instinkts, bet arī iepriekšējā audzināšana un paklausības stundas, tai skaitā aportēšana.

Cik tas bija skaisti! Goda vārds, acis man bija slapjajā vietā (deguns jau ar, bet kam tad rudenī nav iesnas).

Tā kā to, ka mans suns spēs atrast un smuki padot nošauto putnu, es tagad esmu noskaidrojusi. Gaidu, kad mani draugi piegādās dzīvas paipaliņas. Mācīšu pielavīties, apstāties un rādīt. Ja vien laika apstākļi ļaus. Ja nē, atliksim mācības uz pavasari, kad, iespējams, izveidosies domubiedru grupa. Arī vien pieredzējis instruktors piekrita palīdzēt.

Ja vēlaties pievienoties, uzmeklējiet mani www.draugiem.lv

Katarīna Šterna

 


Turp, atpakaļ un visapkārt

Socializācija nebeidzas nekad

Vakar pēcpusdienā atgriezāmies no 3 dienu pasākuma Kurzemes mežu biezoknī. Kopā ar suni bijām uzaicināti uz dzimenīti, ko draugs svinēja viesu namā "Kurzemes pērle". Tas atrodas dziļi mežā. Pa Liepājas-Rīgas šoseju braucot, ir jānogriežas pie Dinsdurbes. Pie viesu mājas, kas atrodas vienīgā grants ceļa galā - tālāk ir mežs ar zvēru takām, ir lielisks ezers ar ūdensrozēm un milzu zivīm, kuras nakts melnumā dauzījās pa niedrākiem un lēca skaļāk par mūsu kompānijas vīriem...

Viesu skaits tiešām bija suņa socializācijai ļoti piemērots - 14 pieaugušie (ja atmiņa mani neviļ) un 5 bērni. Plus nepazīstama vieta un ūdeņi, aktivitātes visas dienas garumā. Protams, arī mums tas bija diezgan saspringts pasākums, jo, kā mēdz teikt nesuņinieki, "sunim ir zobi un tas var iekost". Ņemot vērā šo iespēju, sekojām līdzi sunim tik pat vērīgi, kā viņš mums. Arčibalds šo pārbaudījumu ir izturējis godam. Ar pieaugušajiem komunicēja (izvairoties vakarā un no rīta, kad % līmenis jau bija augsts), ar bērniem arī bija uzmanīgs, bet nu jau citu iemeslu dēļ - šos mazos, trauslos radījumus šis tikai bučoja un ļāvās pāris reizes nopaijāties. Bija arī rotaļas ar kociņu un bumbām, bet ne pārāk intensīvas, jo visas aktivitātes suni pamatīgi nogurdināja. Mājās pārbraucot, tas bija skaidri redzams - labsajūta noguļoties savā iemīļotajā vietā bija skaidri salasāma suņa "sejā".

Šorīt Arčibaldam stīvas kājas, bet pēcpusdienā, uz lielo pastaigu ar draugiem, šis būšot atkal formā, tā viņš man teica!

Vasaras vakars Bernātos

Vakars. Vasara. Bernāti.

Ikdienas pastaigas tā ir viena lieta, bet, kad izdodas izrauties kaut kur ārpus, tā jau ir pavisam cita runa! Un kas var būt labāks par braucienu uz Bernātiem, kur pat kopš padomju laikiem iecienītā kafeinīca vairs nestrādā un mežā vairs nav tik daudz mēslu, kā pirmskrīzes laikos. Vai var būt cilvēki ir kļuvuši taupīgāki, vai iejūtīgāki pret dabu.

Lai tur vai kā, Bernāti ir lieliska vieta, kur atpūsties ar bērniem un suni. Skati šajā vietā ir vienkārši fantastiski. Baltais liedags un šķībi līkās vēja apvītās priedes, ūdens nopulētie un straumes krastā izmestie koku stumbri un siekstas tik gleznaini ieputinātas smiltīs. Stāvkrasta aprises liek aizmirst par civilizāciju. Bernātos ir viegli iztēloties, kā jūra aizskaloja tās dzintatra priedes, kuras vēl pims 100 000 miljoniem gadu auga Baltijas jūras krastos, bet tagad par sevi atgādina vien ar jūras meitu dzintara sarām. Bernātos dzintaru man nekad nav izdevies atrast, bet labus kadrus gan sanāk notvert.

free counters